sacred geometry header image with logo
Lapa atjaunota 2022. gada 02. janvārī
Teksts: 2016. gada decembris

Ziemas Saulgriežu laikā

Ziemas ledus

Ziemas Saulgriežu laikā

Neziņas pārvarēšanas ceļā, kas ir cilvēka dzīve laikā un garīgā telpā, katram palīdzīgs rīks ir atšķiršanas spējas. Vedās filosofisku kategoriju apzīmēšanai dažbrīd izmanto izteicienu „ne šis, ne tas” jeb "ne tas, ne tas" (neti, neti) tikai tādēļ, ka vienkārši nav vārdu, kas raksturotu Galīgās Realitātes patieso dabu, „kailo patiesību” kāda tā ir, kad no ārējiem fenomeniem nolobīts viss šķitums. Dažkārt šķitumu dēvē par valdzinājumu, mirdzumu, glamūru, ilūziju utt. Atšķiršanas būtība ir atsegt pašu kodolu, to mūžīgo un pārlaicīgo, ko varbūt izdodas ieraudzīt, viedēt, zintēt aiz virspusības plīvura, ja tur ir kaut kas vēl, ne tikai tukšuma trulā skaņa un skāņa svētku pēcgarša mutē.

Saulgriežu laiks ir tas laiks, kad „Rāmi, rāmi Dieviņš (resp. Gars jeb vedu Ātmans) brauca” lejā pie cilvēka personības lūkot, vai pa iepriekšējo laika rata pusgriezienu no vasaras saulgriežiem laicīgais cilvēks ir kopis kādas atšķiršanas spējas vai arī turpinājis dzīvi neziņā. Tāpat kā „Dieva dēls Jāņu dienu Saules meitu dancināja” vasaras saulgriežu laikā, kad mūsu augstākā Patība vēršas pie dvēseles jeb Saules meitas, lai tā uzrunātu personību kādai garīgās izaugsmes takai. Ziemas un vasaras saulgrieži patiesi ir tas kosmisko ciklu laikposms, laikdurvis, kad visvairāk iespējami rezultāti garīgai atmodināšanai no dusēšanas „stikla kalnā” jeb laicīgās pasaules maldos visā to pievilcīgajā šķitumā. Mūžīgās Garīgās Realitātes cilvēkā — Gars (Dieva dēls — Ātmans), Viedais Atšķīrējs (Buddhi) un Apziņa jeb Prāts (Manas) tik tiešām ir „ne šis, ne tas” cilvēka uztverei, ja vien neesi tūkstošgadīgas objektīvas realitātes lietpratējs. Un latviešu dainā šīs transcendentālās realitātes ir tik vienkārši un skaisti apzīmētas kā Dieviņš (Gars), rāmie Dieva zirgi (viedums) un un saimnieks istabā (personība ķermenī).

Atšķiršanas spēju kopšana prasa atteikšanos un netīkamus upurus, nolieguma noliegšanu, „pašdarbu”, pašizziņu, un tā ir piedzīvojama vienīgi sevī. Tas ir lielais kaujas lauks, kad Personība ir miglā un dūmos starp diviem „karaspēkiem”, un racionālajam prātam nav skaidrs uz kuru pusi doties. Tad atliek paļaušanās uz iekšējo Viedumu, uz atšķīrēju, kas izkopts un lolots ikdienas darbā, ne tikai dienās ar „baltajiem krekliem”. Un vārdi te tikai raupji ieskicē garīgos procesus un izšķiršanās. "Vārdi ir pirmavota mazmazbērni", teica Šrī Rāmana Mahāriši.

Šis ir laiks, lai padomātu, apcerētu, meditētu par savu spēju atšķirt lietas, ar kurām esam saskārušies savā pieredzes ceļā, savā „kaujas laukā starp diviem karaspēkiem” tieši šobrīd, kad kosmiskā pagriešanās atkal notiek uz Gaismas pieaugšanu! Planētas laika loku plūdmaiņa norisēja aizlaikos, un notiks arī vistālākajā nākotnē, bet mums katram ir dots tieši šis iespējamās modināšanas laiks. Patiesi šeit un tagad. No Kosmiskās evolūcijas un indivīda Garīgās attīstības viedokļa laiks ir mūžīgs, taču mēs varam neizmērojami paātrināt cilvēciskās būtnes mērķa sasniegšanu, ja katrs apzināti mēģināsim tieši tagad sadzirdēt to „Dieviņu, kas stāv aizdurvē nosarmojušu kumeliņu”, un to „Dieva dēlu, kas grib dancināt Saules meitu”, kurai tāds „nedzirdīgs” nēsātājs jeb tautu dēls jeb neziņas valgos esoša personība.

Lai mums izdodas pārvarēt neziņu un šķitumu kā Latvijas sabiedrībai kopumā, tā arī katram indivīdam kā Augstākās Garīgās Realitātes nēsātājam atsevišķi! Lai top, šķilsim gunis, degsim skalus! K.R.

Visa daina:

Rāmi rāmi Dieviņš brauca,
No kalniņa lejiņā,
Dieviņami rāmi zirgi,
Rāmi kaltas kamaniņ's

Pūšat guni, dedzat skalus,
Laižat Dievu istabā,
Dieviņš stāv aizdurvēi
Nosarmoj'šu kumeliņ'.

Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā,
Dievs ienāca istabā,
Vaicā nama saimeniek'.

Tas bij' nama saimenieks,
Kas sēd galda galiņā,
Kas sēd galda galiņāi,
Baltā linu krekliņā.

Lūdzu iesaki arī citiem: