Katha upanišada

© Fragmenta (pajūga līdzības) tulkojums latviešu valodā www.sakralageometrija.lv, 2013.gads. Pēc Svāmi Nikhilānandas tulkojuma no sanskrita uz angļu valodu, "The Upanishads", N.Y., 1949.

Ratha kalpana — tas ir sekojošās metaforas nosaukums, kas nozīmē "pajūga līdzība". Vārdā ratha — tiešā nozīmē "rati", lieliski redzama latviešu valodas un sanskrita izcelsme no kopīgas sākotnes.

1. nodaļa (adhjāja ) 3. daļa (valli )

1. pants
Divi^[1] tur ir, kas dzīvo ķermenī, iekš Buddhi — augstākajā sirds ākāšā, baudot savai darbībai sekojošus apbalvojumus. Brahmana zinātāji tos apraksta kā gaismu un ēnu, tāpat kā tie mājsaimnieki, kas ziedojuši Piecos Uguņos un tāpat tie, kas ir trīsreiz upurējuši Načiketam^[2].

2.
Mēs zinām, kā veikt Načiketa ziedojumu, kas ir upurētāju tilts; un tāpat mēs zinām to augsto, neiznīcīgo Brahmanu, pēc kā ir tiekušies tie, kas grib pāriet uz krastu, kur nav baiļu.

3.
Zini Ātmanu kā pajūga kungu; ķermeni kā pajūgu; Buddhi kā kučieri; prātu kā grožus.

4.
Tie saka, ka maņas ir zirgi; objekti ir ceļi. Viedie, Ātmanu^[3], kas vienots ar ķermeni, sajūtām un prātu, sauc par baudītāju.

5.
Ja Buddhi, būdams saistīts ar prātu, kas vienmēr ir izklaidīgs, zaudē savu atšķiršanas spēju, tad sajūtas kļūst nekontrolējamas kā nepakļāvīgi zirgi kučierim.

6.
Taču, ja Buddhi, saistīts ar prātu, kas vienmēr ir savaldīgs, tad tam piemīt atšķiršanas spējas, un sajūtas ir savaldītas līdzīgi kā kučierim labi zirgi.

7.
Ja Buddhi, būdams saistīts ar izklaidīgu prātu, zaudē savu atšķiršanas spēju un tādēļ vienmēr paliek aptumšots, tad iemiesotā dvēsele nesasniedz mērķi un ieiet pārdzimšanas aplī.

8.
Taču, ja Buddhi, saistīts ar prātu, kas ir savaldīgs, kam piemīt atšķiršanas spēja, un tādēļ tas vienmēr saglabājas skaidrs, tad iemiesotā dvēsele sasniedz to mērķi, pēc kura vairs nepārdzimst.

9.
Cilvēks, kura kučieris ir ar atšķiršanas spējām, un kas stingri tur prāta grožus, sasniedz ceļa beigas un tas ir Višnu^[4] augstākais stāvoklis.

10.-11.
Aiz sajūtām ir objekti^[5], aiz objektiem ir prāts, aiz prāta — Buddhi, aiz intelekta — Lielais Ātmans ^[6], aiz Lielā Ātmana — Neizpaustais^[7], aiz Neizpaustā — Puruša^[8], aiz Purušas ir nekas: tās ir beigas, Augstākais Mērķis^[9].

12.
Pats, slēpts visās būtnēs, nestaro priekšplānā, taču Tas ir redzams ar vērīgu gaišreģu koncentrētu un smalku intelektu.

13.
Viedam cilvēkam savas runas jāiegremdē savā prātā; savs prāts — savā Buddhi. Viņam jāabsorbē savs intelekts Kosmiskajā Prātā, un Kosmiskais Prāts — Patības Rāmumā.

14.
Celies! Mosties! Tuvojies Lielajam^[10] un mācies. Kā asa bārdas naža asmens ir šī taka^[11], tā saka viedie, — smagi iet un grūti šķērsot.

15.
Realizējis Ātmanu, kas ir bez skaņas, netverams, bez formas, nesairstošs, un tāpat bez garšas, mūžīgs, bez smaržas; realizējis To, kas ir bez sākuma un gala, viņpus Diženā^[12] un nemainīgā — cilvēks tiek atbrīvots no nāves rīkles.

16.
Viedais, kas sadzirdējis un attiecinājis uz sevi mūžīgo Načiketas stāstu, ko stāstīja Nāve^[13], ir pieņemts Brahmana pasaulē.

17.
Un viņš, kas praktizē paškontroli, izklāsta augstāko noslēpumu^[14] bramaņu sapulcē vai šrāddhas^[15] ceremoniālā darbībā, tādā veidā iegūst bezgalīgas balvas. Jā, viņš sasniedz bezgalīgu gandarījumu.

Iesaki:

(Pēc mājaslapas pārejas uz https (secure connection) versiju zaudēti neskaitāmi Facebook "Share")

Māndūkja upanišada

Vārda Māndūkja nozīmi skat. atsaucēs šeit^[16]

© Tulkojums latviešu valodā www.sakralageometrija.lv, 2014.gads. Pēc Svāmi Nikhilānandas tulkojuma no sanskrita uz angļu valodu, "The Māndūkyopanishad with Gaudapāda's kārīkā and Šankara's commentary", Sri Ramakrishna Ashrama, Mysore, 1949.

1.
Harē Aum. Vārds "Aum" ir viss šis. Tā skaidrojums (ir sekojošs). Viss, kas ir pagātne, tagadne un nākotne, patiesi ir Aum. Tas, kas ir ārpus laika trīskāršā jēdziena, patiesi arī ir Aum.

2.
Viss šis patiesi ir Brahmans. Šis Ātmans ir Brahmans. Šim Ātmanam ir četras daļas.

3.
Pirmā ceturtdaļa (pāda ^[17]) ir Vaišvānara, kam darbības lauks ir nomoda stāvoklis; tas apzinās ārējos objektus, tam ir septiņi ietērpi¹⁸ un deviņpadsmit mutes^[19], un tā pieredze sastāv no blīvi fiziskiem objektiem.

4.
Otrā ceturtdaļa (pāda) ir Teidžasa, kam darbības lauks ir sapnis, tā apzinās iekšējos objektus, tai ir septiņi ietērpi un deviņpadsmit mutes, un tā pieredz smalkos objektus.

5.
Dziļā miega stāvoklī gulētājs nealkst pēc objektiem un neredz sapņus. Trešā ceturtdaļa (pāda) ir Pradžņā^[20], kam darbības lauks ir dziļš miegs, tajā viss (pieredzētais) kļūst vienots jeb nedažādots, tas ir patiesi pilnīgs apziņas kopums, tas ir piepildīts ar svētlaimi un pieredz svētlaimi, un tas ir ceļš, kas ved uz zināšanām (par diviem iepriekšminētajiem stāvokļiem).

6.
Tas ir visa Kungs, tas ir visa zinātājs, tas ir iekšējais vadītājs, tas ir visa avots; un tas ir tas, no kura visas lietas rodas un kurā beigās tās izzūd.

7.
Turīja^[21] nav tā, kas apzinās iekšējo (subjektīvo) pasauli, ne arī tā, kas apzinās ārējo (objektīvo) pasauli, tā neapzinās arī abas kopā, tā nav visu sajūtu kopums, ne arī vienkārši apziņa, ne arī tas, kas ir nesajūtams. Neredzama (ne ar vienu no sajūtu orgāniem), neattiecināma ne uz ko, neaptverama (prātam), neizsecināma, neiedomājama, neaprakstāma, būtībā tikai sevi vien no Apziņas dabas veidojoša, visu fenomenu noliegums, Mierīgā, pilnīgi Svētlaimīgā un Ne-duālā. Tā ir zināma kā ceturtā (Turīja). Tas ir Ātmans, un tas ir jāizprot.

8.
Tas pats Ātmans (augstāk aprakstītais, no četrām daļām sastāvošs), atbilstoši zilbju skatu punktam ir atkal Aum. Aum ar daļām ir apskatīts no skaņu (burtu) viedokļa. Ceturtdaļas ir burti (daļas) un burti ir ceturtdaļas. Burti šeit ir "A", "U" un "M".

9.
Vaišvānara, kam darbības lauks ir nomods, ir "A", pirmais (Aum) burts, tā vis-izplatības dēļ vai pirmesības dēļ (šī ir abu kopīga raksturīga iezīme). Kas to zina, tas sasniedz visu vēlmju piepildījumu un kļūst pirmais (no visiem).

10.
Teidžasa, kam darbības lauks ir sapņu stāvoklis, ir "U", otrais Aum burts, pārākuma dēļ vai dēļ atrašanās starp diviem. Kas to zina, sasniedz augstākās zināšanas, no līdzīgajiem tiek vienādi uzlūkots un savā nostājā nesastop nevienu, kas nav Brahmana zinātājs.

11.
Pradžņā, kam sfēra ir dziļš miegs, ir "M", Aum trešā daļa (burts) tāpēc, ka tas ir gan mērs, gan tas, kur viss kļūst viens. Kas to zina (Pradžņā un "M " identiskumu), ir spējīgs mērīt visu (izprast pasaules patieso dabu) un arī aptvert visu sevī Pašā.

12.
Kam nav daļu (bezskaņas), neaptverams (ar sajūtu palīdzību), visu fenomenu pārtraukums, pilnīga svētlaime un ne-duāls Aum, ir ceturtais un patiesi tas pats, kas Ātmans. Kas to zina, tam "es" izgaist Pašā.

Iesaki:

(Pēc mājaslapas pārejas uz https (secure connection) versiju zaudēti neskaitāmi Facebook "Share")

Čāndogja upanišada

© Upanišadas septītās daļas tulkojums latviešu valodā www.sakralageometrija.lv, 2018.gads.
Pēc Robert Ernest Hume tulkojuma no sanskrita uz angļu valodu, "The thirteen principal upanishads" translated from sanskrit by R.E. Hume, Oxford university press, 1921, 250.- 262.lpp

Septītā prapāthaka [daļa]

Sanatkumāra ^[22] mācības Nāradam ^[23]

Pirmā kāņda [nodaļa]

7.1.1. Aum! “Māci mani, kungs!”- ar šiem vārdiem Nārada vērsās pie Sanatkumāra. Tad viņš atbildēja: “Nāc pie manis ar to, ko tu zini, tad es Tev mācīšu tālāk.”

7.1.2. Tad viņš teica: “Cienījamais, es zinu Rigvedu, Jadžurvedu, Sāmavedu, Atharvavedu kā ceturto, leģendas un senās zināšanas (itihāsa^[24] un purāņas^[25]) kā piekto, Vedu vedu [vedānam veda] (t.i. gramatiku), Manu ritus [pitrja — senču godināšanas rituāli], skaitļu zinātni [rāši, aritmētika], pareģošanas mākslu (daiva), hronoloģiju [nidhi], loģiku [vākovākja], laicīgās sabiedrības zināšanas [ekājana], Dievišķās zināšanas (deva — vidjā^[26]), Slepeno zināšanu viedumu (Brahma — vidjā), demonoloģiju (bhūta — vidjā), militārās zināšanas (kšatra — vidjā), astroloģiju, astronomiju (zvaigžņu zinātni) (nakšatra — vidjā), čūsku pieburšanas zinātni un tēlotājmāksla (sarpa--deva-džana--vidjā^[27]). To, kungs, es zinu.

7.1.3. Tāds nu es esmu, kungs, svētos tekstus (mantravid) zinošs, bet Ātmanu nezinošs! Esmu dzirdējis no tādiem, kas līdzīgi Tev, kungs, ka tas, kurš zina Ātmanu, pārvar bēdas. Tāds nobēdājies es esmu, kungs. Liec man, kungs, tādam, pārvarēt bēdu ieleju. Tad viņam tas kungs teica: “Patiesi, tas, ko tu esi mācījies, tiešām ir vienīgi vārdi (nāman^[28]).

7.1.4. Patiesi, tikai nosaukumi ir Rigveda, Jadžurveda, Sāmaveda, Atharvaveda kā ceturtā, leģendas un senās zināšanas (itihāsa un purāņas) kā piektā, Vedu veda (t.i. gramatika), Manu riti, skaitļu zinātne (aritmētika), pareģošanas māksla (daiva), hronoloģija, loģika, laicīgās sabiedrības zināšanas, Dievišķās zināšanas (deva-vidjā), Slepeno zināšanu viedums (Brahma- vidjā), demonoloģija (bhūta-vidjā), militārās zināšanas (kšatra-vidjā), astroloģija, (nakšatra-vidjā), čūsku pieburšanas zinātne un tēlotājmāksla (sarpa--deva-džana--vidjā). Tie ir tikai vārdi. Godā vārdu!

7.1.5. Tas, kurš godā vārdu kā Brahmanu - ciktāl vārds sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā vārdu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā vārds?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā vārds!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

2. kāņda

7.2.1. “Bez šaubām, valoda (vāc^[29]) ir vairāk kā vārds. Valoda, patiesi, dara zināmu Rigvedu, Jadžurvedu, Sāmavedu, Atharvavedu kā ceturto, leģendas un senās zināšanas (itihāsa un purāņas) kā piekto, Vedu vedu (t.i. gramatiku), Manu ritus, matemātiku, pareģošanas mākslu, hronoloģiju, loģiku, laicīgās sabiedrības zināšanas, Dievišķās zināšanas, Slepeno zināšanu viedumu, demonoloģiju, militārās zināšanas, astroloģiju, čūsku pieburšanas zinātni un tēlotājmākslu, kā arī debesis un zemi, vēju un telpu, ūdeni un karstumu, dievus un cilvēku, zvērus un putnus, zāli un kokus, dzīvniekus kopā ar tārpiem, mušas un skudras; labo un slikto, pareizo un nepareizo, labo un ļauno, patīkamo un nepatīkamo. Patiesi, ja nebūtu valodas, nebūtu zināms ne labais, ne sliktais, ne pareizais, ne nepareizais, ne labais, ne ļaunais, ne patīkamais, ne nepatīkamais. Valoda, patiesi, to visu padara zināmu. Godā valodu!

7.2.2. Tas, kurš godā valodu kā Brahmanu- ciktāl valoda sasniedz, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā valodu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā valoda?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā valoda!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

3. kāņda

7.3.1. “Prāts (manas), bez šaubām, ir vairāk kā valoda. Patiesi, tā pat kā aizvērtas plaukstas aptver divas zīles^[30] vai divas kola ^[31] ogas, vai divus spēļu kauliņus akša ^[32], tāpat arī prāts aptver abus — valodu un vārdus. Ja kāds ar prātu apzinās: “Es vēlos mācīties svētos izteicienus (mantras)”, tad viņš tās izzina; “es vēlos veikt svētus darbus (karma ^[33])”, tad viņš tos veic; “es kāroju pēc dēliem un liellopiem”, tad viņš tos iekāro; “es alkstu šo pasauli un arī to”, tad viņš tās alkst. Patiesi, Pats (Ātmans) ir prāts. Patiesi, pasaule (loka ^[34]) ir prāts. Patiesi, Brahmans ir prāts. Godā prātu!

7.3.2. Tas, kurš godā prātu kā Brahmanu- ciktāl prāts sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā prātu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā prāts?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā prāts!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

4. kāņda

7.4.1. “Nolūks (samkalpa ^[35]), bez šaubām, ir vairāk kā prāts. Patiesi, kad kāds veido ieceri, tad tā ir prātā, tad viņš to izrunā valodā, izsaka vārdos. Sakrālie izteicieni (mantras) ir ietverti vārdos, un sakrālie darbi ir iekļauti sakrālos izteicienos.

7.4.2. Patiesi, tam visam nolūks ir kā savienojuma punkts, nolūks kā būtība [dvēsele]; tie tiek realizēti ar nolūku. Debesis un Zeme tika izveidota ar nodomu. Vējš un telpa tika izveidota ar nodomu. Ūdens un karstums tika izveidots ar nodomu. Ar to [augstākminēto] izveidi, radās lietus. Ar lietus izveidi, radās barība. Ar ēdiena izveidi, radās dzīvība (prāņa — dzīvības elpa). Ar dzīvības izveidi, radās svētie izteicieni (mantras). Ar svēto izteicienu izveidi, radās svēto darbu (karma) veikšana. Ar svēto darbību veikšanu, radās [laicīgā] pasaule. Ar pasaules izveidi, radās viss. Tāds ir nolūks. Godā nodomu!

7.4.3. Tas, kurš godā nolūku kā Brahmanu — tas, patiesi, sasniedz nodomu pasaules ^[36]; pats, būdams nezūdošs, [sasniedz] nezūdošas pasaules; pats, būdams radīts, [sasniedz] radītas pasaules; pats, būdams nelokāms, [sasniedz] nelokāmas pasaules. Ciktāl nolūks sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā nodomu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā nolūks?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā nodoms!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

5. kāņda

7.5.1. “Domāšana (citta ^[37]), bez šaubām, ir vairāk kā nolūks. Patiesi, kad kāds domā, tad viņš veido nolūku, tad tas ir prātā (manas), tad viņš to izsaka valodā, un izrunā vārdos. Svētie izteicieni (mantras) ir izteikti vārdos, un svētie darbi- svētajos izteicienos.

7.5.2. Patiesi, šīm lietām doma ir kā savienojuma punkts, domāšana kā būtība [dvēsele], tās tiek realizētas ar domāšanu. Tādēļ, pat, ja kāds zina daudz, bet ir bez domāšanas, tad ļaudis par viņu saka: “lai ko arī viņš nezinātu, viņš ir nekas! Patiesi, ja viņš zinātu, tad nebūtu tāds- bez domāšanas!” No otras puses, ja kādu, kurš zina maz, pārņem domas, tad cilvēki alkst viņu klausīties. Patiesi, domāšana ir savienojuma punkts, doma ir Ātmans, doma ir šo lietu pamats. Godā domāšanu!

7.5.3. Tas, kurš godā domāšanu kā Brahmanu- tas, patiesi, sasniedz domu- pasauli; pats, būdams nezūdošs, [sasniedz] nezūdošas pasaules; pats, būdams radīts, [sasniedz] radītas pasaules; pats, būdams nelokāms, [sasniedz] nelokāmas pasaules. Ciktāl domāšana sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā domāšanu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā domāšana?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā domāšana!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

6. kāņda

7.6.1. “Meditācija (dhjāna ^[38]), bez šaubām ir vairāk kā domāšana. Zeme it kā (iva ^[39]) meditē. Atmosfēra [gaisa telpa] it kā meditē. Debess it kā meditē. Ūdeņi it kā meditē. Kalni it kā meditē. Dievi un cilvēki it kā meditē. Tādēļ tie, kas šeit starp cilvēkiem, sasniedz diženumu, ir it kā daļa no meditācijas balvām. [Taču] tad tie, kas ir niecīgi, ir strīdnieki, tenkotāji, neslavas cēlāji. Bet tie, kas pārāki, ir it kā daļa no meditācijas balvām. Godā meditāciju!

7.6.2. Tas, kurš godā meditāciju kā Brahmanu — ciktāl meditācija sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā meditāciju kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā meditācija?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā meditācija!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

7. kāņda

7.7.1. “Izpratne (vidžņāna ^[40]), bez šaubām, ir vairāk kā meditācija. Patiesi, ar izpratni aptver Rigvedu, Jadžurvedu, Sāmavedu, Atharvavedu kā ceturto, leģendas un senās zināšanas (itihāsa un purāņas) kā piekto, Vedu vedu (t.i. gramatiku), Manu ritus, skaitļu zinātni, pareģošanas mākslu (daiva), hronoloģiju, loģiku, laicīgās sabiedrības zināšanas, Dievišķās zināšanas (deva-vidjā), Slepeno zināšanu viedumu (Brahma- vidjā), demonoloģiju (bhūta-vidjā), militārās zināšanas (kšatra-vidjā), astroloģiju, astronomiju (zvaigžņu zinātni) (nakšatra-vidjā), čūsku pieburšanas zinātni un tēlotājmākslu (sarpa-deva-džana-vidjā), kā arī debesis un zemi, vēju un telpu, ūdeni un karstumu, dievus un cilvēku, zvērus un putnus, zāli un kokus, dzīvniekus kopā ar tārpiem, mušas un skudras; labo un slikto, pareizo un nepareizo, labo un ļauno, patīkamo un nepatīkamo, pārtiku un veldzi, šo pasauli un to pasauli — to visu aptver tikai ar izpratni. Godā izpratni!

7.7.2. Tas, kurš godā izpratni kā Brahmanu, tas, patiesi, sasniedz izpratnes (vidžņāna) un zināšanu (gņāna) pasaules. Ciktāl izpratne sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā izpratni kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā izpratne?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā izpratne!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

8. kāņda

7.8.1. “Spēks (bala ^[41]), bez šaubām, ir vairāk kā izpratne. Patiesi, viens spēkavīrs piespiež drebēt simts izpratnes vīrus. Kad kļūst stiprs, kļūst augstāks. Kļuvis augstāks, kļūst apmeklējams. Kļuvis apmeklējams, kļūst mācekļus piesaistošs. Kļuvis mācekļus piesaistošs, kļūst gaišreģis; viņš kļūst dzirdētājs, kļūst domātājs, kļūst uztvērējs, kļūst darītājs, kļūst izpratējs. Ar spēku, patiesi, Zeme turas. Ar spēku — atmosfēra; ar spēku — debesis; ar spēku — kalni; ar spēku — dievi un cilvēki; ar spēku — zvēri un putni, zāle un koki, dzīvnieki kopā ar tārpiem, mušas un skudras. Ar spēku pasaule turas. Godā spēku!

7.8.2. Tas, kurš godā spēku kā Brahmanu- ciktāl spēks sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā spēku kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā spēks?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā spēks!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

9. kāņda

7.9.1. “Barība (anna ^[42]), bez šaubām, ir vairāk kā spēks. Tāpēc, ja kāds nav ēdis desmit dienas, pat ja viņš ir dzīvs, tad, patiesi, viņš kļūst par ne- gaišreģi, ne- dzirdētāju, ne- domātāju, ne- uztvērēju, ne- darītāju, ne- izpratēju. Bet, ienākot barībai, viņš kļūst gaišreģis, kļūst dzirdētājs, kļūst domātājs, kļūst uztvērējs, kļūst darītājs, kļūst izpratējs. Godā pārtiku!

7.9.2. Tas, kurš godā barību kā Brahmanu, tas, patiesi, sasniedz pārtikas un dzeramā (rasa ^[43]) pasaules. Ciktāl barība sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā pārtiku kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā barība?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā pārtika!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

10. kāņda

7.10.1. “Ūdens (ápas ^[44]), bez šaubām, ir vairāk kā barība. Tādēļ, ja nav bagātīgs lietus, dzīvības elpa (prāņa) vīst ar domu: “trūks barības”. Bet, kad ir bagātīgs lietus, tad dzīvības elpa kļūst laimīga ar domu: “būs barības pārpilnība”. Jo tikai ūdens sabiezē [izveido] to, kas ir zeme, kas ir atmosfēra, kas ir debesis, kas ir dievi un cilvēks, kas ir zvēri un putni, kas ir zāle un koki, kas ir dzīvnieki kopā ar tārpiem, kas ir mušas un skudras; visi tie ir tikai ūdens sabiezinājumi. Godā ūdeni!

7.10.2. Tas, kurš godā ūdeni (āpas) kā Brahmanu, tas piepilda (āpnoti) visas savas vēlmes un kļūst apmierināts. Ciktāl ūdens sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā ūdeni kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā ūdens?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā ūdens!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

11. kāņda

7.11.1. “Svelme (tedžas ^[45]), bez šaubām, ir vairāk kā ūdens. Tā, patiesi, sagrābjot tur vēju un karsē ākāšu. Tad ļaudis saka: “ir svelme, ir degoši karsts; droši, ka līs”! Svelme patiešām rāda to, un tad izlaiž ūdeni. Tā, zibeņiem šaujoties pa debesīm krustu šķērsu, dārd pērkons. Tādēļ cilvēki saka: “zibeņo, ducina, droši, ka līs”! Svelme patiešām rāda to, un tad izlaiž ūdeni. Godā svelmi!

7.11.2. Tas, kurš godā svelmi kā Brahmanu, tas, patiesi, ir kvēlojošs, sasniedz kvēlojošas, mirdzošas pasaules, kas atbrīvotas no tumsas. Ciktāl svelme sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā karstumu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā svelme?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā svelme!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

12. kāņda

7.12.1. “Telpa (ākāša), bez šaubām, ir vairāk kā svelme. Telpā, patiesi, ir gan Saule, gan Mēness, zibens, zvaigznes un uguns. Telpā izsaucas, caur telpu dzird, caur telpu atbild. Ākāšā bauda [sevi]; telpā nebauda [sevi]. Telpā dzimst, uz telpu dzimst. Godā ākāšu!

7.12.2. Tas, kurš godā telpu kā Brahmanu, tas, patiesi, sasniedz plašas, mirdzošas, neierobežotas, plati izpletošas pasaules. Ciktāl telpa sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā telpu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā telpa?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā ākāša!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

13. kāņda

7.13.1. “Atmiņa (smara ^[46]), bez šaubām, ir vairāk kā telpa. Tādēļ, pat ja, sapulcētos daudzi, kam nav atmiņas, patiesi, tie vispār nevienu nedzirdētu; tie nedomātu; tie nesaprastu. Taču, bez šaubām, ja tie atcerētos, tad tie dzirdētu; tad tie domātu; tad tie izprastu. Caur atmiņu, bez šaubām, atšķir savus bērnus; caur atmiņu — savus lopus. Godā atmiņu!

7.13.2. Tas, kurš godā atmiņu kā Brahmanu, ciktāl atmiņa sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā atmiņu kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā atmiņa?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā atmiņa!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

14. kāņda

7.14.1. “Vēlme (āšā ^[47]), bez šaubām, ir vairāk kā atmiņa. Atmiņa, kas iekvēlināta ar vēlmi, patiesi, mācās svētos izteicienus (mantras); veic svētos darbus (karma); ilgojas pēc dēliem un liellopiem, pēc šīs pasaules un tās. Godā cerību!

7.14.2. Tam, kurš godā vēlmi kā Brahmanu, caur vēlmi visas viņa alkas zeļ, viņa vēlmes nav veltas. Ciktāl cerība sniedzas, tiktāl viņam ir neierobežota brīvība, tam, kurš godā cerību kā Brahmanu.”
“Vai ir, kungs, kas vairāk kā vēlme?”
“Bez šaubām ir kas vairāk kā gaidas!”
“Vai pavēstīsi, kungs, man to?”

15. kāņda

7.15.1. “Dzīvības elpa (prāņa), bez šaubām ir vairāk kā cerība. Patiesi, tāpat kā spieķi ir sastiprināti riteņa rumbā, tā arī ar šo dzīvības elpu viss ir sastiprināts. Dzīvība (prāņa) turas [rit] uz dzīvības elpas. Dzīvības elpa (prāņa) dod dzīvību (prāņa), tā dod (dzīvību) dzīvai būtnei (prāņa). Dzīvības elpa ir tēvs, dzīvības elpa — māte, dzīvības elpa — brālis, dzīvības elpa — māsa, dzīvības elpa — garīgais skolotājs (āčārja ^[48]), dzīvības elpa — Brahmans.

7.15.2. Ja kāds skarbi [rupji], zināmā veidā (iva), atbild tēvam vai mātei, vai brālim, vai māsai, vai garīgajam skolotājam, vai Brahmanam, ļaudis tam saka: “Kaunies!” Patiesi, Tu esi sava tēva slepkava! Patiesi, Tu esi savas mātes slepkava! Patiesi, Tu esi sava brāļa slepkava! Patiesi, Tu esi savas māsas slepkava! Patiesi, Tu esi sava garīgā skolotāja slepkava! Patiesi, Tu esi Brahmana slepkava!

7.15.3. Taču, kad, dzīvības elpa viņus ir atstājusi, tos pat var pagrūst ar kruķi un sadedzināt pilnībā^[49], un ļaudis viņam neteiks: “Tu esi sava tēva slepkava”, ne arī: “Tu esi savas mātes slepkava”, ne: “Tu esi sava brāļa slepkava”, ne: “Tu esi savas māsas slepkava”, ne: “Tu esi sava garīgā skolotāja slepkava”, ne: “Tu esi Brahmana slepkava”.

7.15.4. Jo, patiesi, dzīvības elpa (prāņa) ir visas šīs lietas. Patiesi, tas, kas to redz, kas to domā, kas to izprot, kļūst teicams orators. Pat, ja ļaudis viņam teiktu: “Tu esi teicams runātājs”, tad lai viņš saka: “Es esmu teicams runātājs”. Viņš nedrīkst to noliegt.

16. kāņda

7.16. "Taču tas, kas runā vislabāk, patiesi runā pilnīgi patiesi (satja ^[50])."
"Tad, kungs, es gribu runāt pilnīgi patiesi.”
“Bet jācenšas izprast patiesību.”
“Kungs, es vēlos izprast patiesību.”

17. kāņda

7.17. “Patiesi, kad izprot, tad runā patiesību. Kas neizprot, nerunā patiesību. Tikai tas, kas izprot, runā patiesību. Bet ir jāvēlas izprast Izpratni (vidžņāna).”
"Kungs, es vēlos izprast Izpratni.”^[51]

18. kāņda

7.18. “Patiesi, kad domā, tad izprot. Bez domāšanas neizprot. Pēc domāšanas izprot. Bet jāvēlas izprast Domu (mati ^[52]).”
“Kungs, es vēlos izprast Domu.”

19. kāņda

7.19. “Patiesi, kad ir paļāvība (šraddhā ^[53]), tad domā. Kam nav paļāvības, tas nedomā. Tikai tas, kam ir paļāvība, tas domā. Bet ir jāvēlas izprast paļāvību (šraddhā).”
“Kungs, es vēlos izprast pārliecību.”^[54]

20. kāņda

7.20. “Patiesi, kad izaug (ništhā ^[55]), tad ir pārliecība. Kas neaug, tam nav paļāvības. Tikai tas, kas izaug, tam ir pārliecība. Bet ir jāvēlas izprast Izaugsmi.”
“Kungs, es vēlos izprast Izaugsmi.”^[56]

21. kāņda

7.21. “Patiesi, kad darbojas, tad izaug. Bez darbīguma neizaug. Tikai ar darbīgumu izaug. Bet ir jāvēlas izprast Darbīgumu (kṛti ^[57]).”
“Kungs, es vēlos izprast Darbīgumu.”

22. kāņda

7.22. “Patiesi, kad izjūt laimi [prieku], tad ir darbīgs. Bez laimes gūšanas, nav darbīgs. Tikai baudot laimi, ir darbīgs. Bet ir jāvēlas izprast Laimi (sukha ^[58]).”
“Kungs, es vēlos izprast Laimi.”

23. kāņda

7.23. “Patiesi, pārpilnība ir tas pats, kas laime. Nav laime mazajā. Tikai pilnībā ir laime. Bet jāvēlas izprast Pilnību (bhūman ^[59]).”
“Kungs, es vēlos izprast Pilnību.”

24. kāņda

7.24.1. “Tur, kur neko citu neredz, kur neko citu nedzird, neko citu neizprot — tā ir Pilnība. Bet, kur redz vēl kaut ko, tas ir niecīgais. Patiesi, Pilnība ir tas pats, kas nemirstīgais, bet galīgais ir tas pats, kas mirstīgais.”
“Tā Pilnība, kā tā, kungs, ir veidota?”
“Uz sava diženuma, ja vien ne uz sava diženuma vispār.

7.24.2. Šeit uz zemes cilvēki govis un zirgus, ziloņus un zeltu, vergus un sievas, laukus un mītnes dēvē par “diženumu”. Es tā nesaku, es tā nesaku“, viņš teica. “Jo [šajā gadījumā] viena lieta ir noteikta ar citu."

25. kāņda

7.25.1. Tā [pilnība], patiesi, ir apakšā. Tā ir augšā. Tā ir uz rietumiem. Tā ir uz austrumiem. Tā ir uz dienvidiem. Tā ir uz ziemeļiem. Tā, patiesi, ir visa šī pasaule. Un tagad nākamā pamācība attiecībā uz sevi pašu (ahmkārā-deša ^[60]). “Es, patiesi, esmu apakšā. Es esmu augšā. Es esmu uz rietumiem. Es esmu uz austrumiem. Es esmu uz dienvidiem. Es esmu uz ziemeļiem. Es, patiesi, esmu visa šī pasaule. “

7.25.2. Un tagad pamācība attiecībā uz Ātmanu (ātmā-deša ^[61]). “Ātmans, patiesi, ir apakšā. Ātmans ir augšā. Ātmans ir uz rietumiem. Ātmans ir uz austrumiem. Ātmans ir uz dienvidiem. Ātmans ir uz ziemeļiem. Ātmans, patiesi, ir visa šī pasaule. Patiesi, kas to redz, kas to domā, kas to izprot, kas bauda Ātmanu, kas ir sajūsmināts Ātmanā, kas ir dzimumsaplūsmē ar Ātmanu, kam ir svētlaime Ātmanā — tas ir sevis paša valdnieks (sva-rādž ^[62]). Viņam ir neierobežota brīvība visās pasaulēs. Taču tie, kas saprot savādāk, ir cita kunga kalpi (anjarādžan), tiem ir iznīcīgas pasaules, tiem nav brīvības nekādās pasaulēs.

26. kāņda

7.26.1. Tiešām, kas to redz, kas to domā, kas to izprot, tam dzīvības elpa (prāņa) rodas no Ātmana, vēlme — no Ātmana, atmiņa — no Ātmana, telpa (ākāša) — no Ātmana, svelme — no Ātmana, ūdens — no Ātmana, parādīšanās un izzušana^[63] — no Ātmana, barība — no Ātmana, spēks — no Ātmana, izpratne — no Ātmana, meditācija — no Ātmana, domāšana — no Ātmana, nolūks — no Ātmana, prāts — no Ātmana, valoda — no Ātmana, vārds — no Ātmana, svētie teksti — no Ātmana, svētie darbi — no Ātmana, patiesi, visa šī pasaule — no Ātmana.”

7.26.2. Par to ir sekojošs pants.
Gaišreģis neredz nāvi,
Ne slimību, ne kādas ciešanas.
Gaišreģis redz tikai Visu,
Iegūst pilnīgi Visu.
Tas [Ātmans] ir vienkārtas, ir trīskārtu,
ir pieckārtu, ir septiņkārtu, ir deviņkārtu.
Un bez tam pasludināts vienpadsmit kārtu,
Un simt vienpadsmit kārtu,
Un arī divdesmit tūkstoš kārtu.^[64]

Tīrā barībā (āhāra-šuddhi ^[65]) ir tīra daba (sattva- šuddhi ^[66]). Tīrā dabā tradicionālās mācības (smirti ^[67]) kļūst kārtīgi nostiprinātas. Tradicionālo mācību apgūšana ir atbrīvošanās no visiem [sirds] samezglojumiem. Tādam, kas savus aptraipījumus ir noslaucījis^[68], svētītais Sanatkumāra rāda krastu otrpus [aiz] tumsības. Ļaudis viņu sauc par Skanda ^[69]- jā, viņu sauc par Skanda. Septītās prapāthaka [daļas] beigas.

Iesaki:

(Pēc mājaslapas pārejas uz https (secure connection) versiju zaudēti neskaitāmi Facebook "Share")